29.05.2018

Palameika: "Biju satraukusies, taču nostartēju līmenī"

Pēc "Rīgas kausu" sacensībām iespaidos par savu veikumu Latvijas galvaspilsētā dalījās šķēpmetēja Madara Palameika, lodes grūdējs Māris Urtāns, sprinteris Ronalds Arājs un tāllēcējs Jānis Leitis.

Madara Palameika, uzvarētāja šķēpmešanā (61.45): "Manuprāt, biju gatava uz daudz labāku rezultātu, bet kaut kas atturēja. Droši vien labu mērķu vārdā. Protams, esmu apmierināta, arī treneris izskatījās tīri apmierināts, nebūs brāziena (smejas). Šodien ir ļoti daudz skatītāju, tā gribējās parādīt, uz ko esmu spējīga. Metiens pāri 60 metriem ir labi. Bija grūti savākties emocionāli, jo normatīvs jau ir. [Pārējās] meitenes cīnās, man arī gribas. Patiesībā pirms starta šeit biju satraukusies, jo gribēju nostartēt līmenī, kas manuprāt arī izdevās. Domāju, ka sezonas svarīgākajos startos [Eiropas čempionātā un olimpiskajās spēlēs] ar savākšanos problēmu nebūs, jo tur jārāda maksimālo, jācīnās no visas sirds. Tagad priekšā Prezidenta kauss Valmierā, kur ceru savu rezultātu vēl vairāk uzlabot. Jāturpina kāpt pa kāpnītēm..."

Māris Urtāns, uzvarētājs lodes grūšanā (19.84): "Jūtos labi. Laiks, salīdzinot ar pēdējām dienām, bija patīkams, atmosfēra tribīnēs lieliska. Ar rezultātu esmu apmierināts, jo šobrīd norit sagatavošanās periods. Ja būtu aizmetis tālāk, būtu lieliski, bet treneris pabrīnījās jau par šo rezultātu. Viņš bija cerējis, ka aizmetīšu, maksimums, 19.50 metrus. Neskatoties uz to, ka treniņos ir ārkārtīgi lielas slodzes, rezultāts nav slikts. Gatavosimies Eiropas čempionātam tā, lai tur nostartētu sekmīgi. Veselības problēmu dēļ [pleca un ceļgala savainojumi] ievilkās gatavošanās process , bet tagad darām, ko varām. Līdz Eiropai kādi starti vēl būs, sacensības noteikti ir vajadzīgas."

Ronalds Arājs, 2.vietas ieguvējs 100 metros (10.56): "Atklāti sakot diezgan švaki. Taču no otras puses – pēdējās divas nedēļas neesmu īsti trenējies, jo iedzīvojos cirkšņa un vēdera preses savainojumos, tāpēc arī distances otrā daļa bija tāda kāda bija – skrēju sasprindzis, sasvēros uz aizmuguri, tāpēc arī mani noķēra visi, kas varēja noķert, lietuvietis pagāja arī garām. Pie savainojumiem tiku jau pirms starta Vācijā, kur patiesībā par savu sniegumu biju pārsteigts. Šeit spēks man beidzās jau pēc 40-50 metriem (smejas)."

"Visas kārtis likšu uz Eiropas čempionātu. Jūtu, ka iekšā man ir, bet esmu nedaudz ierūsējis, jāieskrienas. Skriešu arī Prezidenta balvā – ja tur rezultāts būs labāks, meklēšu iespējas vēl kaut kur nostartēt. Ja būs tāpat kā šeit, tad trenēšos un gatavošos Eiropai. Zinu, ka tas ir ļoti augsts mērķis, bet Eiropas čempionātā mēģināšu tikt finālā. Labu skrējēju gan tur būs daudz. Lai tiktu finālā, domāju, ka vajadzēs skriet jauna Latvijas rekorda līmenī – 10.13-15 sekunžu robežās. Fināls pa spēkam būtu arī lietuvietim Rītim Sakalauskam, viņš tam ir gatavs. Es arī trenēšos, lai būtu gatavs. Olimpiāde? Tur ir cita kaluma sportisti, cita klase. Ja izdosies tikt kaut divdesmitniekā, tas jau būs nenormāls sasniegums."

Jānis Leitis, 3.vietas ieguvējs tāllēkšanā (7.76): "Jūnija sākumā biju aizbraucis uz Lietuvu, kur aizlēcu tikai 7.27 metrus un dabūju brāzienu no trenera, tāpēc baidījos kā nostartēšu te. Viņš teica, ka tik nogurušu mani nekad nav redzējis. Nogurums? Man bija eksāmeni angļu valodā, bija vēl arī bakalaura darbs, ko šodien uz deviņi aizstāvēju – tas viss deva tieši emocionālu, ne fizisku nogurumu. Treneris vispār negribēja, lai es Rīgā startēju, katru dienu zvanīja un mēģināja atrunāt, taču visiem jau biju teicis, lai nāk skatīties sacensības un nevarēju līdzjutējus pievilt. Ceru, ka Eiropas čempionātā nostartēšu maksimāli labi, sasniegšu personisko rekordu."